Nav pasaulē cita dzēriena, kas būtu populārāks un veselīgāks par tēju. Ar tasīti aromātiskā dzēriena savu rītu sāk miljoniem cilvēku. Tēju dzer gan ikdienā, gan svētku reizēs, tā remdē slāpes, mazina nogurumu, sasilda salā un paglābj no karstuma. Ar tēju var izārstēt daudzas kaites, saglabāt jaunību un skaistumu.
Tējas dzimtene ir Ķīna, tāpēc arī pirmie, kas pamanīja un novērtēja tās dziednieciskās īpašības, bija ķīnieši. Vairāk nekā pirms 1200 gadiem viens no tolaik dzīvojošajiem ķīniešu gudrajiem, vārdā Lu Ju, “Tējas kanons” rakstīja, ka šim apbrīnojamajam dzērienam ir milzu ietekme uz cilvēka organismu. Un nekļūdījās.
Zaļā tēja uzlabo asinscirkulāciju, izvada no organisma sārņus un radionuklīdus, stiprina imunitāti, noņem locītavu sāpes, normalizē vielmaiņu, attīra un tonizē ādu, palīdz pret anēmiju, depresiju, aterosklerozi un daudzām citām kaitēm.
Pirms vairākiem gadsimtiem Senajā Tibetā attālumus no vienas vietas līdz kādai citai bija pieņemts mērīt nevis kilometros vai jūdzēs, bet gan ar izdzerto tējas daudzumu. Šis dzēriens palīdzēja ceļotājiem pārvarēt stāvās kalnu nogāzes, sildīja un deva spēku.
Arī mūsdienās popularitātes ziņā zaļā tēja atkāpjas vienīgi dzeramā ūdens priekšā. Paaugstinātais pieprasījums pēc zaļās tējas nav modes kaprīze – augs satur gandrīz visus dabā esošos vitamīnus un mikroelementus, bet galvenais – arī P vitamīnu, kas stiprina un padara elastīgus asinsvadus, kā arī veicina ne tikai arteriālā spiediena, bet arī holesterīna un cukura līmeņa samazināšanos.
Turklāt, pateicoties lielajam dabisko bioloģiski aktīvo vielu katehīnu saturam, zaļajai tējai piemīt pretkariesa, pretmikrobu un pretvīrusu iedarbība. Ar to veiksmīgi ārstē arī aptaukošanos, avitaminozi, kuņģa-zarnu trakta un saaukstēšanās slimības, apdegumus un pat vēzi.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!